Misija un trauku mazgāšana

- Dievs, kāds ir mans dzīves mērķis?

 - Nomazgā traukus.

 - Dievs, es nopietni, kāds ir mans dzīves mērķis, uzdevums?

 - Nomazgā traukus.

 - Nu kas tas ir!? Mērķim ir jābūt kā misijai, kaut kam lielam…Nu kāda ir mana dzīves misija?

 - Nomazgā traukus. Kā es Tev varu uzticēt lielāku misiju, ja Tu pat traukus nevari nomazgāt!?

(autors nezināms)


Bērnībā lasīju Sabrinu pusaugu burvi, kurai 16 gadu jubilejā jau bija piešķirtas īpašas spējas, lai varētu izpildīt dzimtas misiju. Tad skatījos visādas fantastikas filmas, kur pēdējās sekundēs, kāds pilnīgi parasts zemes iedzīvotājs izglāba visu zemi no “ļaunajiem” atmīnējot bumbu un tad nāca Harijs Poters, kurš jau piedzima ar zīmi uz pieres, ka ir īpašs. Tas viss kaut kā sagrozīja manu uztveri par dzīves lielo misiju, mērķiem un uzdevumiem. Pētīju zīmes uz ķermeņa, jautātāju visiem pēc kārtas, kāda tad ir mana dzīves misija!? Atbildes nebija. Safrustrējos, kad mana krustmāmiņa man kārtējo reizi iedeva ķirbi vakariņām un tas pusnaktī pārvērtās tikai par pāris stundām vecāku ķirbi…no magic.


Un tad izlasīju augstāk aprakstīto sarunu ar Dievu un sapratu, ka man šī atbilde uz šo brīdi pilnīgi der. Ja nu mans dzīves pašreizējais uzdevums ir izdarīt šķietami mazos darbiņus - iemācīties novērtēt momentu, iemācīties meditēt kaut vai 5 minūtes dienā, pateikt “Paldies!”, pamanīt dabas skaistumu visaizņemtākajā dienā vai sakārtot kalendāru, lai man būtu laiks sev un citiem?


Un varbūt tad, man atnāks kāda atklāsme par dzīves misiju, vai arī es sapratīšu, ka tā jau arī ir mana misija - Būt.


Eju mazgāt traukus:)