Pagaidu dzīve

Man virtuvē jau 3 gadus ir pagaidu plauktiņš, jo gaidu, kad atradīsies īstais, tieši piemērots manai virtuvei. Neatrodas. Gaidu. Nesen Ugunsskolā pildījām uzdevumu, kura rezultātā sanāca, ka, ja Dievs dos un mans veselais saprāts ļaus parūpēties par savu ķermeni un prātu, tad man ir palikuši 52 gadi līdz šīs dzīves noslēgumam. Apkārtējie teica, ka daudz, es vēl jauna, man vēl viss priekšā. Manā galvā izskanēja “Tikai?!” Tas taču nozīmē tikai 52 vasaras! Ja došos atvaļinājumā katru gadu, tad tās nozīmē 52 jaunas vietas, bet manā To Do listē ir vairāk… Tas nozīmē, ka divas reizes uz vienu valsti nevar braukt? Tie ir 52 Jaunie gadi ar jaunām apņemšanām, cerībām, solījumiem sev un citiem. Tas nozīmē, ka vienu apņemšanos vairs nevar vilt uz katru nākamo gadu? Ja man ir vairāk par 52 biznesa idejām, tas nozīmē, ka vajadzētu sākt jau tagad kaut ko darīt, jo būtu vēlams atvēlēt laiku arī pelnītām vecumdienām šūpuļtīklā, savādāk tam visam nebūs laika nekad. Vai tas nozīmē, ka jāskrien ātrāk nekā tagad, jāpilda To Do liste un jākrāj ķeksīši? Nē, nē, nē!!!! Jau tagad saguru no šādas domas. Prātā atausa E.Gilbertas “Big magic” viena no nodaļām, kura uzdeva ļoti precīzu jautājumu: ”Par cik svarīgu Tu sevi uzskati, ka visam ir jābūt perfekti, izcili, noslīpēti, ģeneāli? Vai no tava neperfektuma sabruks pasaule?”

Kāpēc gan mums, pieaugušajiem, ir tik grūti attīstīt savas idejas bērna mierā un priekā?! Zīmēju māju, sanāca šķībi, atdošu kaķim ar šķībajām kājām, kuru uzzīmēju vakar. Rīt zīmēšu taisnāk. Vai es aicinu uz neprofesionalitāti un paviršību? Nē. Es vienkārši aicinu paskatīties uz sevi un savām idejām nenopietnāk, nu tā, ka no iznākuma nav atkarīga visa mūsu nākotne. Savādāk, mēs tik ļoti baidāmies, atliekam, noliedzam, paslēpjam savas idejas, vēlmes, patiesās alkas, jo var nesanākt perfekti…un ko gan citi par to padomās… Gaidām īsto laiku, vietu, situāciju un tikmēr dzīvojam pagaidu dzīvi, kas ir droša un pasargāta no iedomāta neperfektuma. Gribi kailfoto? Taisi tagad, jo šī ir tava šodienas labākā versija, nevis iedomātā realitāte, kad nometīšu x kilogramus. Gribās savu biznesu, māju, suni, hobiju, tad šodiena ir īstais un labākais laiks to darīt. Tie mani 52 gadi arī ir izdomāti, var nebūt pat puse. Nav mērķis dzīvot bailēs no lielā fināla, tāpēc jāsteidzas. Vienkārši foršāk, baudpilnāk, interesantāk ir dzīvot šodienas īstenībā, nevis iedomātā rītdienā. Tad arī finālam pienākot nebūs jānožēlo, ka nekad nebija laiks sākt dzīvot. Es zinu, ka tas nav viegli, jo liek izkāpt no iedomātā drošības rāmja, bet drošība jau neeksistē, tā arī ir tikai iedomāta. Tikai aprunājoties ar sevi, mēs zinām, cik patiesībā laimīgi mēs esam ikdienā, šodienā.

Nezini, ar kuru ideju no visām sākt? Sāc ar trešo, devīto un septiņpadsmito, vienalga, sāc. Varbūt tava ideja nekļūs par nākamo Apple, bet vismaz ideja būs palaista un tavā galvā atbrīvosies vieta nākamajām idejām. Tava dzīve jau būs mainījusies, būs ienākuši jauni piedzīvojumi, emocijas, cilvēki. Bez slēptas un ļoti tiešas reklāmas - nezini ar ko sākt? Ir kaudzēm labi speciālisti, kouči, biznesmeņi ar kuriem konsultēties, lai saliktu rīcības plānu, bet darīšana ir tikai tavā ziņā. Galvenais meklē sev apkārt cilvēkus, kuri Tevi iedvesmo darīt tagad, nevis saka, lai pagaidi drošāku laiku, izdevīgākus nosacījumus vai spožāku sauli. Ej ārā no komforta, lai sāktu dzīvot pa īstam savu dzīvi, kas neliek gaidīt, pieticīgi stāvēt rindā un klusi, klusi čukstēt sev sapņos savas vēlmes. Sapņo un dari tagad. Gribi, iegribini sevi. Ļauj sev dzīvot savu īsto dzīvi ar pilnu emociju spektru (jā arī negatīvajām, bailēm, šaubām, jo tās ļaus novērtēt spožās), dzīvojam tagad!!! Nesen kāda brīnišķīga dāma man teica: ”Cik forši, ka Latvijā ir četras sezonas. Ja būtu tikai vasara, tad latviešiem nebūtu jēga braukt uz siltajām zemēm”. Tieši ar šādu attieksmi ir jēga dzīvot, izbaudīt visu spektru, riskēt, piedzīvot, izdzīvot un izbaudīt!

Mans pagaidu plauktiņš ielidoja miskastē. Plauktiņa nav, jo tas man nav tik svarīgi. Nost ar aizvietotājiem, kas rada imitāciju, ka viss ir kārtībā. Lai top brīnišķīga, neperfekta realitāte.